ERAF projekts Nr. 1.1.1.3/1./24/A/011 “Koksnes virsmu konstrukciju izstrāde izmantošanai ilgtspējīgiem āra produktiem (WOODy)”

Projekta izpildes 3.ceturksnī no 01.04.2026 līdz 30.06.2026 atbilstoši laika plānam tiek turpināts darbs pie WP1, WP2, WP3, WP5 un WP6 aktivitātēm. WP1 paraugu sagatavošanai norit beigu fāze, iegūstot paraugus turpmākajiem testiem ar atbilstošu kvalitāti, izmēru un šķiedru virzienu. Iegūti un apkopoti pirmie rezultāti, lai raksturotu skuju koksnes virsmas, kuras tiks savienotas ar lapu koksnes dībeļiem. Maksimālās dimensionālās izmaiņas no absolūti sausa līdz slapjam pēc trīs ciklu piesūcināšanas/žāvēšanas ir aptuveni 18 % nemodificētai koksnei un 10 % termiski modificētai koksnei, kas palielinās ar katru ciklu. Tangenciālā virzienā izmaiņas ir ievērojami lielākas. Rezultāti norāda uz to, ka, āra lietošanas laikā koksnes produktiem kļūstot slapjiem, būtiskāki savienojumu stiprības zudumi ir sagaidāmi nemodificētas koksnes gadījumā šo plašo dimensionālo izmaiņu dēļ. Lai to samazinātu, dībeļu ievietošana būtu jāveic pie apstākļiem, kad koksnes substrāta mitrums ir pēc iespējas augstāks. Līdzīgus rezultātus parāda arī dimensionālās izmaiņas gaisa mitruma ietekmē. Turklāt rezultāti norāda arī uz to, ka caurums, kurā ievieto dībeli, kļūst eliptisks, un tā laukums, piemēram, termiski modificētas koksnes gadījumā, palielinās par 2 %, mitrumam paaugstinoties no sausa līdz līdzsvara mitrumam pie gaisa relatīva mitruma 80 %. Šķiedru piesātinājuma gadījumā tas var sasniegt 4 %. Cietības rezultāti norāda uz būtiski lielāku cietību, testējot garenvirzienā, kas arī varētu būt noteicošais virziens savienojumu stiprības nodrošināšanai, ņemot vērā, ka arī dimensionālās izmaiņas mitruma ietekmē šajā virzienā ir niecīgas. Tika atstrādāta metodika virsmas enerģijas noteikšanai un tās izmaiņu atkarībai no virsmas “svaiguma”. DMA rezultāti, kas raksturo koksnes relaksācijas aspektus, norāda uz mazāku relaksāciju termiski modificētas koksnes gadījumā, balstoties uz zemākām Tan delta vērtībām. WP2 aktivitātē turpinās darbi pie atbilstošu paraugu sagatavošanas svarīgāko īpašību raksturošanai (līdzsvara mitrums, dimensionālās izmaiņas, relaksācija, virsmas ķīmija un enerģija), kā arī veikti priekšmēģinājumi koksnes blīvināšanai. Rezultāti liecina par to, ka lapu kokiem maksimālās dimensionālās tilpuma izmaiņas sasniedz aptuveni 21 %, šī vērtība ir būtiski lielāka nekā skuju koku koksnei. Šī  tendence ir līdzīga arī gaisa mitruma izmaiņu ietekmē, un tilpuma izmaiņas pie gaisa relatīvā mitruma 65 % sasniedza 4.3 % ar lielākajām izmaiņām tangenciālā virzienā. Par šiem rezultātiem ir iesniegts un pieņemts abstrakts ar nosaukumu “Characterization of wooden dowels properties for wood-only outdoor wood products” dalībai starptautiskā konferencē WSE 2026, kas norisināsies 15.-16. septembrim Rīgā, Latvijā. WP3 aktivitātē tiek turpināta metožu aprobēšana dībeļu izraušanas testiem. WP5 aktivitātē darbs trupinās pie dzīves cikla analīzes mērķa un sfēras definēšanas, kā arī pie dzīves cikla inventarizācijas ciešā sadarbībā ar SIA EKJU. WP6 turpinās projekta mapes uzturēšana un rezultātu atjaunošana. Projektā iesaistītie studenti piedalījās arī  “Ēnu dienas” pasākumā 1. aprīlī, sniedzot “ēnām” ieskatu eksperimentos un stāstot par koksnes materiāliem un to fizikālajām izmaiņām mitruma ietekmē.